svētdiena, 2010. gada 28. novembris

IR!

beidzot, beidzot, beidzot man tas izdevās! šorīt no rīta izcīnīju 1. sporta klasi oficiāli. man ir absolūta sajūsmiņa. vēl vakar vakarā šņākuļoju, ka negribu uz to Tukumu braukt, kāda jēga, tāpat nespēšu dabūt tos 360 punktus. kyā, nu, ja, tagad domāju pavisam citādi. patiesībā es nespēju noticēt, un tā pa īstam aptveršu paveikto tikai tad, kad turēšu rokā federācijas apliecību. ^^
vispār kopumā diena bija burrvīga. tukums izskatījās pēc mazas pasaku valstībiņas - kad atbraucām, lēnām sniga sniegs, visi ceļi balti, egles paslēpušās zem sniega segām, zemākie krūmi pārvērtušies par kupenām, lielākie - apsarmojuši. braucot atpakaļ uz rīgu, sēdēju un kaifoju par skatiem. gar ceļu sastādītas ābelītes, zaros vēl sārti āboli, kas visi paslēpti zem sniega micītēm. Vientuļa māja lauka vidū, ko no visām pusēm ieskauj apsarmojuši koki. Un tad - pasaku mežs, noslēpumains un kluss. Jā, es tiešām izbaudīju katru skatu, kas pavērās aiz loga.
un tad, kaut kur pasaku meža vidū es aizmigu, lai atjēgtos rīgā, kur tā arī nebija snidzis, un no sniega vispār pāri palikusi tikai netīra pļura. turklāt jaunu sniega pievedumu tuvākajā laikā nesola >< oh, well, būs jābrauc uz vēl uz tukumu priecāties par skatiem ^^

sestdiena, 2010. gada 27. novembris